Vasarā viens no populārākajiem aktīvās atpūtas veidiem ir peldēšanās dažādās dabīgajās ūdenstilpnēs, kā, piemēram, upēs, ezeros, jūrā, karjeros un dīķos. Tā var būt lieliska atpūta, kas reizē ir gan aktīva un sportiska, gan nomierinoša un veldzējoša, taču tā var būt arī bīstama, ja netiek ievēroti drošības pasākumi un tiek izvēlēta nepiemērota ūdenstilpne peldēšanai. Lai peldēšanās būtu droša un jūs nenodarītu sev pāri, ņemiet vērā sekojošo informāciju.

Kā izvēlēties peldvietu?

Izvēloties peldvietu, vispirms ir jāņem vērā divi faktori – ūdens kvalitāte un drošība. Lai pārliecinātos par ūdens kvalitāti, noteikti jāizvēlas kāda no Latvijā oficiāli reģistrētajām peldvietām, jo tikai tajās vides veselības speciālisti visas sezonas garumā pārbauda ūdens kvalitāti. Ja ūdens kvalitāte neatbilsts prasībām (tajā ir augsts piesārņojuma līmenis vai kāds cits iemesls, kāpēc ūdens nav piemērots cilvēkiem) pludmalē uz laiku tiek liegta peldēšanās vai pat atrašanās ūdenstilpnes tuvumā. To, kuras ir oficiālas peldvietas un kurās (luotettava) no tām ir atļauts peldēties ir iespējams noskaidrot Veselības inspekcijas mājaslapā.

Vēl jādomā par drošību konkrētajā peldvietā. Ar drošību šajā gadījumā jāsaprot, piemēram, piemērots ūdenstilpnes dziļums, straumes stiprums un īpatnības (atvari), gultne (dubultie dibeni) utt. Konkrēti gan pateikt, kur tieši ir pilnīgi droši peldēties un kur nav, īsti nevar, jo dabīgās ūdenstilpnes mainās, tomēr atkal jāpiekodina, ka drošāk vienmēr ir peldēties oficiālajās peldvietās. Vislabāk izvēlēties Zilā karoga pludmales, kurās ne tikai tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte un citi drošības aspekti, bet arī tiek nodrošināta glābēju uzraudzība.

Kā uzvesties peldvietā?

Bez pašas peldvietas izvēles svarīgi ir arī pašam prast uzvesties uz ūdens un pie tā, lai aktīvā atpūta nepārvērstos par traģēdiju. Pirmais noteikums ir nepārvērtēt savas spējas un nepeldēt dziļumā, ja nezināt vai spēsiet izpeldēt. Tāpat nekādā gadījumā nedrīkst lēkt ūdenī nezināmās vietās un nedrīkst lēkt uz galvas. Tā var viegli satraumēties pat tad, ja ūdenstilpne pati par sevi ir pilnībā droša un piemērota aktīvajai atpūtai un peldei. Nedrīkst arī grūst ūdenī citus, jo šķietami jautras un nevainīgas izklaides uz ūdens bieži vien beidzas traģiski.

Ko vēl jāzina?

Peldēšanās dabīgajās ūdenstilpnēs tiešām ir lielisks, aktīvs brīvā laika pavadīšanas veids vasarā, bet tai ir jāsagatavojas. Svarīgākais, protams, ir izvēlēties drošu peldvietu un prast pienācīgi uzvesties, lai neapdraudētu sevi un citus, taču ir vēl daudz sīkumu, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Piemēram, lai atpūta netiktu sabojāta, būtu ieteicams padomāt arī par aizsardzību pret sauli, jo ūdenī iespējams viegli apdegt. Tāpat kārtīgi jāizdomā, ko vajadzētu un ko nevajadzētu ņemt līdzi uz pludmali, īpaši tad, ja ūdens prieki apvienoti ar nakšņošanu brīvā dabā. Ja to visu ievērosiet, varēsiet tiešām aizraujoši un aktīvi atpūsties bez jebkādām reizēm.

Aktīvā atpūta nav iedomājama bez nakšņošanas brīvā dabā. Vienalga, vai dodieties kādā tālākā pārgājienā, izbraukumā ar laivām vai aizraujošā velosipēdu izbraucienā, vispiemērotākā naktsmītne būs tieši telts. Parasti piedzīvojumi ar nakšņošanu teltī ir jautri un aizraujoši, tomēr, nakšņojot brīvā dabā, var gadīties arī ne visai patīkami mirkļi, ja kaut kas tiek piemirsts vai izdarīts nepareizi. Lai tas nenotiktu, ņemiet vērā sekojošos padomus nakšņošanai brīvā dabā.

Izvēlieties piemērotu vietu apmetnei

Lai izvairītos no dažādām nepatīkamām situācijām un arī atvieglotu nakšņošanu un atpūtu sev, telts vietu noteikti vajadzētu meklēt kempingos un speciālās telšu vietās, nevis, kur pagadās. Arī precīzu vietu, kur uzliet telti ir jāizvēlas ļoti lån billigt rūpīgi. Vietai jābūt līdzenai, un stabilai. Telts mietiņiem zemē jāieiet stingri, citādāk naktī vējš telti var aizpūst pa gaisu un tad nekāda labā gulēšana nesanāks. Vēl jāpielūko, lai vietā, kur ceļat telti nebūtu akmeņi, čiekuri, zari un citas lietas, kas gulēšanu varētu padarīt neērtu vai pat neizturamu.

INFO no saita – http://www.penge247.dk/lan-penge-trods-rki/

Pārliecinieties, ka telts uzcelta pareizi

Ļoti svarīgi ir pārliecināties par to, ka telts ir uzcelta stabili un pareizi. Ja kaut ko izdarīsiet ne tā kā vajag, pastāv liela iespēja, ka jums teltī būs auksti, tajā līs iekšā ūdens un vējš pat var to aizpūst pa gaisu. Ja nekad iepriekš telti neesat cēlis, noteikti sekojat instrukcijai vai paprasiet padomu kādam, kas to ir darījis. Kad telts uzslieta, pārbaudiet, vai mietiņi stingri turas zemē, vai nekur nav caurumu un vai telts turas gana stabili. Telts ir jūsu vienīgais patvērums, tāpēc pārliecinieties, ka tas ir gana drošs un stabils, lai naktsmiers netiktu traucēts.

Izmantojiet atbilstošu guļammaisu

Cilvēki ar aktīvo tūrismu parasti nodarbojas vasaras mēnešos, kad laiks ir silts, tāpēc par temperatūru, nakšņojot brīvā dabā, īpaši nesatraucas, tomēr jāievēro, ka vasaras naktīs nereti gaiss atdziest līdz dažiem grādiem virs nulles. Ja šādā laikā izmantosiet plāno vasaras guļammaisu, pavisam noteikti visu nakti salsiet. Tā tiks sabojāta visa atpūta, tāpēc noteikti ir jāpadomā par piemērota guļammaisa izvēli. Ja jums nav labs guļammaiss, kas paredzēts aukstam laikam, vismaz ņemiet līdzi papildus segu, lai naktsmiers būtu pēc iespējas patīkamāks.

Padomājiet par rezerves apģērbu

Dodieties pārgājienos vai nodarbojoties ar cietiem aktīvā tūrisma veidiem, cilvēki parasti ņem līdzi pēc iespējas mazāk mantu, lai nebūtu jāstiepj līdzi, milzīgu, smagu mugursomu. Ar mantām patiešām nevajadzētu pārspīlēt, taču rezerves apģērbu komplektu gan jāpaņem līdzi. Ja uznāks lietu vai kā citādāk sanāks saslapēt savas drēbes, būs ļoti nepatīkami tajās nakšņot un pavadīt visu nākamo dienu. Vēl jo vairāk, nakšņojot slapjās drēbēs brīvā dabā, pastāv liels risks saķert kādu saaukstēšanās slimību.

Kad runa ir par atpūtu uz ūdens, vairumam prātā nāk laivošana vai plostošana. Jā, arī tās ir lieliskas aktīvās atpūtas iespējas, taču ar to vien ūdens prieki neaprobežojas. Mūsdienās ir pieejamas ļoti dažādas ūdens atrakcijas un aktīvās atpūtas iespējas. Šeit būs daži piemēri, kā var aktīvi atpūsties uz ūdeņiem.

1. Niršana un snorkelēšana

Niršana ir peldēšana dziļi zem ūdens, speciālā hidrotērpā, bet snorkelēšana ir peldēšana pa ūdens virsmu, iegremdējot tikai galvu un elpojot caur snorkelēšanas masku. Niršana un snorkelēšana ir ļoti populārs aktīvās atpūtas veids daudzās eksotiskākās zemēs, kur ir dzidri ūdeņi un ļoti aizraujoša zemūdens pasaule, taču nu ko tādu ir iespējams piedzīvot arī mums tuvāk. Latvijā gan vairāk piedāvā tikai niršanas apmācības baseinos, bet, piemēram, Lietuvā iespējams nirt Plateliai un Lampedžai ezeros. Tas ir lielisks piedzīvojums, kas var sniegt jaunas, nebijušas izjūtas. Snorkelēt gan var gandrīz jebkurā vietā, kur ir gana dzidrs ūdens, lai redzētu, kas notiek ūdenstilpnes dzīlēs.

2. Braukšana ar ūdens motocikliem

Tiem, kurus aizrauj ātrums un asas izjūtas, noteikti ir vērts izmēģināt braukšanu ar ūdens motociklu. Ir divu veidu ūdens motocikli – stāvošie un sēdošie. Ar sēdošajiem braukti ir vienkāršāk un braucējam pašam nav īpaši jāpiepūlas, bet braukšana ar stāvošajiem ūdens motocikliem jau ir sportiskāka aktivitāte, jo tur ir jānotur līdzsvars. Uz mierīga ūdens ar ūdens motociklu var sasniegt pat ātrumu līdz 100 km/h. Ja ūdens virsma nav gluda, braukšana būs lēnāka, bet aizraujošāka, jo būs iespējams izpildīt dažādus trikus un palēcienus. Ar ūdens motocikliem var braukt pa jebkuru ūdenstilpni, kas ir pietiekoši liela, lai būtu vietas, kur izvērsties.

3. Veikbords un braukšana ar ūdensslēpēm

Veikbords ir braukšana ar īpašu dēli pa ūdens virsmu, turoties pie striķa, kas piestiprināts kuterim. Braukšana ar ūdensslēpēm ir ļoti līdzīga, tikai tiek izmantotas slēpes, nevis dēlis. Būtībā, abos gadījumos braucējs tiek vilkts pa ūdeni diezgan lielā ātrumā. Pats brauciens jau ir aizraujošs, taču apgūstot šos sporta veidus kārtīgāk, ir iespējams arī taisīt dažādus trikus uz ūdens. Ir arī speciāli ūdens parki ar rampām, lai šo aktivitāti padarītu vēl ekstrēmāku.

4. Vindsērfings

Vindsērfings ir sērfošana ar dēli, kuram piestiprināta bura. Pateicoties vēja spēkam, ar vindsērfinga dēli iespējams pārvietoties ļoti ātri, turklāt ar to var arī veikt dažādus trikus un palēcienus. Vindsērfingu nereti pielīdzina burāšanai, jo tā pamatā ir līdzīgi principi. Ar vindsērfingu iespējams nodarboties ļoti daudzās vietās, taču, ja vēlaties, lai šis piedzīvojums būtu tiešām aizraujošs, būtu ieteicams izvēlēties kādu vējainu pludmali.

5. SUP dēļi

Viena no jaunākajām un pašlaik aktuālākajām ūdens aktivitātēm ir braukšana ar SUP dēļiem. Tas ir kaut kas starp laivošanu un sērfingu – cilvēks stāv uz SUP dēļa un ar īpašu airi nodrošina kustību. Tā ir visai aktīva nodarbe, jo nākas pašam pielikt spēku, turklāt jāvar arī noturēt līdzsvaru, kas sākumā nebūt nav viegli. SUP dēļu noma ir pieejam ļoti daudzos ezeros un upēs Latvijā. Ar SUP dēļiem droši var braukt pa dažādām mierīgām ūdenstilpnēm.

Kaut gan Latvija ir maza valsts, šeit ir pieejams neskaitāmi daudzas aktīvās atpūtas iespējas. Mums ir ūdenstilpnes, kas piemērotas laivošanai, ielejas un gravas, kurās ierīkoti vienreizēji piedzīvojumu parki un ziemas sporta trases, dažnedažādas dabas takas, velomaršruti un vēl daudz kas cits. Ja alkstat pēc aizraujošas, aktīvas atpūtas, šeit būs daži ieteikumi, kas lieti noderēs.

Atpūta piedzīvojumu parkos

Latvijā visai populāri ir piedzīvojumu parki koku galotnēs. Tās ir kā šķēršļu joslas, kas papildinātas ar jautriem trošu nobraucieniem un citām atrakcijām. Šādas piedzīvojumu trases atrodamas vairākās Latvijas pilsētās. Piemēram, Valmierā ir Sajūtu parks, kur pieejama gan šķēršļu taka kokos, gan arī baskāju taka zem tās. Siguldā ir Tarzāna piedzīvojumu parks, kas uzskatāms par Latvijā lielāko piedzīvojumu parku. Cēsīs ir Ozolkalns, kur iespējams iziet vienreizējo “Supervāveres” šķēršļu trasi kokos, kurā ir daudz aizraujošu trošu nobraucienu.

Ūdens tūrisms

Latvija ir arī piemērota vieta ūdenstūrismam un arī citām izpriecām uz ūdens. Mums ir daudz upju, kas piemērotas laivošanai, kā, piemēram, Gauja, Amata, Abava, Daugava, Mēmele u.c. Šīs upes ir gana garas gan vienas gan divu dienu laivu braucieniem. To krastos ir izveidotas arī laivu piestātnes un pat kempingi, kas ļauj izveidot lieliskus laivošanas maršrutus. Ja laivošana nav gluži jūsu iecienītākā nodarbe, tad daudzos Latvijas ezeros ir pieejams arī citas aktīvas atpūtas iespējas, piemēram, izbraucieni ar katamarāniem un ūdens piedzīvojumu parki. Šādas izklaides varat meklēt, piemēram, Ungura ezerā, Burtnieka ezerā, Lielezerā, Engures ezerā un vēl daudz kur citur.

Vēja sporti

Kaut gan mums nav okeānu vai atvērto jūru, kur iespējams kārtīgi sērfot, dažādi vēja sporti mums tomēr ir pieejami. Piemēram, ar vindsērfingu iespējams nodarboties Daugavā pie Ikšķiles, Burtnieku ezerā, Alūksnes ezerā, Ineša ezerā, Ungura ezerā, Rāznas ezerā, kā arī vairākās vietās pie jūras. Populāras kaitsērfinga vietas ir Bērzciems, Vecāķi, Saulkrasti un Ķīšezers. Vairākos ezeros iespējam arī izbraukt ar buru jahtu.

Slēpošana un citi ziemas sporta veidi

Arī augstu kalnu Latvijā nav, taču tas nenozīmē, ka mums nav vietu slēpošanai, snovbordam un citiem ziemas sporta veidiem. Slēpošanas kalni atrodami, gan Cēsīs (Ozolkalns un Žagarkalns), gan Valmierā (Baiļi), gan Siguldā (Kaķīšu kalns), gan daudz kur citur. Mums ir arī daudz distanču slēpošanas trašu, tā ka arī ziemā aktīvās atpūtas iespēju mums netrūkst.

Dabas takas un velomaršruti

Tāpat, Latvija ir pilna ar vietām, kur iespējams iet pārgājienos vai braukt ar velosipēdiem. Uzskaitīt visas šīs vietas būs teju neiespējami, jo gandrīz katrā novadā ir pa kādai dabas takai vai pat labiekārtotam maršrutam. Labiekārtotās takas pārsvarā var meklēt tieši dabas parkos un nacionālajos parkos, kā arī citās aizsargājamās dabas teritorijās, taču mums ir ļoti daudz lauku ceļu un zaļo teritoriju, kur vienkārši baudīt dabas mieru, vienalga, vai ejot kājām, vai braucot ar velosipēdu.

Viens no aizraujošākajiem aktīvās atpūtas veidiem ir laivošana. Tāpat kā iešana pārgājienos, braukšana ar velosipēdu un citi aktīvās atpūtas vaidi, kas ietver konkrētas distances pievarēšanu, arī laivošana ir lielisks veids kā apskatīt dabu un reizē kārtīgi izkustēties, taču atšķirība ir tā, ka laivojot mēs varam apskatīt dažādas vietas no rakursa, kas ikdienā mums ir liegts. Pārvietošanās pa ūdenstilpnēm ir ļoti interesanta, jo tas ir kas neierasts. Laivošana gan ir ne vien aizraujoša, bet arī visnotaļ sarežģīta, ja tajā nav nekādas pieredzes. Lai laivu brauciens nepārvērstos par katastrofu, lieciet aiz auss sekojošos padomus.

1. Izvēlieties piemērotu laivu

Laivas ir visdažādākās – piepūšamās laivas, kanoe laivas, smailītes, plosti utt. Daudzi cilvēki iedomājas, ka atpūtas braucieniem piemērotas ir tikai piepūšamās laivas vai arī plosti, jo tie ir drošāki. Piepūšamās laivas un plosti ir stabili, taču daudz ērtāk būs doties izbraucienā ar kanoe laivu, jo tā ir kompaktāka un vieglāk vadāma. Laivu vajadzētu izvēlēties atkarībā no maršruta un vēlmēm. Piepūšamās laivas derēs tad, ja vēlaties vien maliet paairēties un mierīgi atpūsties, bet nopietnākiem aktīviem braucieniem labākas būs kanoe laivas vai pat smailītes. Tā kā katrs maršruts ir individuāls, mēs ieteiktu pirms izbrauciena konsultēties ar speciālistiem laivu nomas punktā.

2. Kārtīgi plānojiet maršrutu

Ar laivošanu nav tik viegli kā ar pārgājieniem, proti, laivojot ir obligāti iepriekš jāizstrādā maršruts, lai zinātu, kur un kad varēs piestāt krastā, kur būs iespējams izveidot apmetni, ko varēs apskatīt utt. No laivas nevar izkāpt jebkurā brīdī un izdarīt visu, ko vajag. Tāpat, plānojot maršrutu, obligāti ir jāizpēta, kāda ir upe. Iesācējiem noteikti nevajadzētu laivot pa Amatu, Gauju un citām straujām upēm. Ja neprotat ļoti labi airēt, straume jūs visticamāk aiznesīs tur, kur nevajag. Pirmo laivu braucienu vispār vajadzētu plānot pa kādu ezeru vai ļoti mierīgu upi, turklāt pieredzējuša laivotāja uzraudzībā.

3. Padomājiet par savu drošību

Laivošana tomēr ir visai ekstrēms aktīvās atpūtas veids, tāpēc noteikti jāpadomā par savu drošību. Laiva var apgāzties, turklāt kritiens var radīt traumas. Glābšanas veste ir obligāta visiem laivotājiem. Parasti, nomājot laivu, tā nāk komplektā. Ja plānojat laivot arī pa straujākiem ūdeņiem un pa upēm ar neparedzamu gultni, būtu ieteicams vilt ķiveri. Divu un vairāku dienu laivu braucienos vajadzētu izmantot arī hidrotērpu, jo tas palīdzēs palikt sausam. Noteikti neviens nevēlas vairākas dienas nodzīvot slapjās drēbēs.

4. Padomājiet par mantu drošību

Tāpat ir jādomā arī par mantu drošību. Ja laiva apgāzīsies, visas jūsu līdzi paņemtās mantas var vienkārši nogrimt upes dibenā. Lai tas nenotiktu, ir jāpasargā savas mantas. Pašas svarīgākās lietas noteikti jāliek ūdens necaurlaidīgos maisos vai iepakojumos. Piemēram, mobilo telefonu noteikti jāpasargā šādā vaidā, jo tas ir ne vien dārgs, bet arī kalpo kā glābiņš, kad vajadzīga palīdzība. Vēl svarīgākajām mantām klāt vajadzētu piesiet pludiņus, lai varētu tās atrast un izvilkt no ūdens, ja laiva apgāžas. Tikai tā varēsiet būt droši, ka nepaliksiet upes vidū bez mantām un saziņas iespējām.

Latvijas daba ir patiešām vienreizēja. No Vidzemes augstienes pauguriem un gravām, līdz Zemgales līdzenumiem un Kurzemes jūras krastiem – Latvijā var atrast ļoti daudz fascinējošu ainavu. Labākais veids, kā šīs ainavas apskatīt un iepazīt dabu tuvāk, ir dodoties vienkāršā vienas dienas pastaigā vai kādā garākā pārgājienā ar nakšņošanu. Tas būs ne vien vizuāls baudījums, bet arī lieliska aktīva atpūta jebkurā kompānijā. Lai iedvesmotu jūs doties ārpus mājas, esam apkopojuši labākās pastaigu un pārgājienu vietas Latvijā.

Tilderu taka

Maz zināma, bet ļoti gleznaina auna ainaviska ir Tilderu taka. Tā atrodas Vidzemē un sākas apdzīvotā vietā, Virešos, pie Vidzemes šosejas stāvlaukuma, labajā malā. Tikai retais zina, ka šajā vietā, uzsākot pārgājienu gar Gauju, izdosies nokļūt pie unikāla dabas pieminekļa – Tilderu kraujas. Tā atrodas pie pie Gaujas un vecajām dolomīta lauztuvēm. Vēl, ejot pa taku, upes labajā krastā iespējams apskatīt Randatu klintis. Taka ir vien aptuveni 2 km gara un tā nav sarežģīta. Ceļš visur ir gana plats un viegli ejams. Šī taka būs piemērota jaukai brīvdienu pastaigai ar ģimeni vai draugiem.

Kubeseles dabas taka

Ļoti ainaviska ir arī Kubeseles dabas taka, kas sākas pie Krimuldas baznīcas un ved gar Runtiņupīti līdz par Gaujai. Pa ceļam iespējams apskatīt ļoti daudz dažādu kultūrvēsturisku un ģeoloģisku apskates objektu, kā, piemēram, Krimuldas baznīcu un mācītājmuižu, Kubeseles pilskalnu un Kubeseles alu, Kaupo kapa uzkalniņu, Runtiņa avota akmeni u.c. Taka patiešām ir unikāla un to ir vērts apskatīt. Taka ir 3,6 km gara, līdz ar to, mierīgi izejama pāris stundu laikā. To ir īpaši iecienījušas ģimenes ar bērniem, taču tā ir piemērota ikvienam atpūtniekam.

Dunikas purva taka

Dunikas purva taka atrodas dienvidu Kurzemē, netālu no apdzīvotas vietas, Dunikas. Taka šķērso Dunikas purvu 4,5 km garumā. Taka ved pa kola laipiņām, līdz ar to, tā ir viegla pastaiga. Ejot pa šo taku, iespējams vērot tipisku augstā sūnu purva ainavu. Neskarti augstie sūnu purvi ir diezgan liels retums gan Latvijā, gan visā Eiropā, tāpēc mums ir īpaši paveicies ar iespēju doties šādā pastaigā. Purvā aug arī dažādi aizsargājami augi, kā, piemēram, rasene un purva takas galā ir skābaržu audze.

Vidzemes akmeņainā jūrmala

Mēs neveram neiekļaut arī kādu maršrutu, kas ved gar jūras krastu. Patiesībā, Latvijas jūras piekraste pati par sevi ir ideāls pastaigu vai pārgājienu maršruts jebkurā posmā un jebkurā garumā, taču mēs īpaši gribētu izcelt vienu no skarbākajiem un reizē gleznainākajiem posmiem – Vidzemes akmeņaino jūrmalu. Tā ved no Tūjas, līdz pat Vitrupes ietekai. Šis posms ir visai akmeņains, līdz ar to, ir jāapbruņojas ar pacietību un izturību. Pārgājiens varētu būt visai grūts, bet skaisties skati un jūras miers noteikti ir tā vērti.

Cilvēkiem aktīvā atpūta nereti ir aktuāla tikai siltajā sezonā, kad ir iespējams, iet pārgājienos, skriet, braukt ar velosipēdu, laivot, peldēties utt. Ziemas periodā vairums izvēlas atpūsties iekštelpās, kas parasti nav pārāk aktīvi un aizraujoši, taču arī ziemā ir iespējams aktīvi atpūsties, turklāt ziemā pieejamās aktivitātes ir vēl daudzveidīgākas. Šeit būs dažas idejas, kā aktīvi atpūsties ziemā, neatkarīgi no laika apstākļiem.

Distanču slēpošana

Pārgājienus un citas aktivitātes, kas ietver konkrēta maršruta pieveikšanu, vislabāk varam aizvietot ar distanču slēpošanu. Pārvietošanās uz distanču slēpēm ir ļoti aizraujoša un arī samērā vienkārša. Ir vairākas distanču slēpošanas tehnikas, taču, parasti uzkāpjot uz distanču slēpēm, kājas un rokas jau pašas automātiski zina, ko jādara. Diemžēl, Latvijā distanču slēpošana kļūst par lielu retumu, jo dabīgā sniega ziemās praktiski nav, bet mākslīgais distanču slēpošanas trasēs netiek izmantots. Tāpēc, ja jums ir brīva kāda no sniegainajām ziemas dienām, noteikti izmantojiet iespēju un dodieties slēpot ar distanču slēpēm. Latvijā ar distanču slēpošanu iespējams nodarboties gan speciāli ierīkotās distanču slēpošanas trasēs, gan arī pastaigu maršrutos, ja pietiek sniega.

Kalnu slēpošana

Ekstrēmāku un asāku izjūtu cienītājiem, daudz labāk patiks kalnu slēpošana. Atšķirībā no distanču slēpošanas, šeit gan noteikti ir jāapgūst slēpošanas pamati pieredzējuša instruktora pavadībā, lai neiedzīvotos kritienos un traumās. Distanču slēpošanas priekšrocība Latvijā ir tā, ka uz kalna sniegu var arī uzpūst, līdz ar to, nav obligāti jāgaida sniegotās dienas. Pietiek vien ar to, ka temperatūra patstāvīgi ir mīnusos. Latvijā ar kalnu slēpošanu iespējams nodarboties dauzās vietās. Populārākas ir Žagarkalns, Baiļi, Ozolkalns, Kaķu kalns, Egļukalns u.c.

Snovbords

Līdzīgs kalnu slēpošanai ir arī snovbords. Atšķirībā no kalnu slēpēm, snovborda dēlis savieno abas kājas kopā, kas padara manevrēšanu un līdzsvara noturēšanu grūtāku, taču dažādu triku taisīšanu vieglāku. Snovbords arī noteikti jāapgūst instruktora pavadībā, jo tas ir pat ļoti traumatisks sporta veids un noteikti jādomā par savu drošību. Ar snovbordu var nodarboties tajās pašās vietās, kur ar kalnu slēpošanu, taču, piemēram, Žagarkalnā ir izbūvēts īpašs snovborda parks ar rampām un dažādiem šķēršļiem.

Slidošana

Ja laiks ir auksts, bet sniega vispār nav, tad lieliska aktivitāte būs slidošana. Āra slidotavas ziemā tiek izveidotas daudzās pilsētās. Parasti šīm slidotavām blakus tiek izvietoti arī slidu nomas punkti, lai slidošanas priekam varētu nodoties ikviens. Slidot iemācīties nav grūti, taču iesācējiem labāk būtu slidot kopā ar kādu, kurš to prot. Līdzīgi kā ar distanču slēpošanu – kājas pašas pateiks priekšā, ko darīt, taču jāsaprot, ka kritieni sākumā ir pat ļoti iespējami un kritiens uz cieta ledus nebūs nekas patīkams, toties, ka slidošanas prasme būs apgūta, tā būs lieliska aktivitāte, ar ko aizpildīt savu brīvo laiku ziemā.

Netradicionālie ziemas aktīvās atpūtas veidi

Bez visa minētā, ir vēl ļoti daudz dažādu aktivitāšu, kurām varam nodoties aukstajos ziemas mēnešos. Viena no tādām ir, piemēram, braukšana suņu pajūgos. Tas ir ļoti interesanti un noteikti patiks visiem dzīvnieku mīļotājiem. Ekstrēmākas atpūtas cienītajiem varam ieteikt izbraukumus ar sniega motocikliem vai arī skijoringu. Iespēju ir daudz, jāizdomā tikai, kas varētu būt piemērots tieši jums.